Diez gan satraucoši.
Jo tuvāk nākt tas laiks,jo savādākas sajūtas parādās.Dalītas jūtas?Bet protams!Kā tad bez tām.Tie tomēr ir 9 mēneši.No mājām nekad neesmu bijusi tik ilgu laiku prom,kur nu vēl tik tālu.Beidzot iemācīšos patstāvīgi dzīvot,parūpēties par sevi.Būšu atbildīga par katru sevis izdarīto izvēli,nebūs pie kā skriet un jautāt-ko lai es daru?Nebūs fiziski neviena persona pie kā griezties un parunāt(protams,būs jau citi,bet..tie tomēr nebūs savējie..vismaz ne pirmos mēnešus).
Pirmdien bija tikšanās ar Lindu EBD. Patīkami.Patīkama atmosfēra. Noskaidroju to,kas man bija noskaidrojams,vismaz daļu no tā visa. Nokārtoju gandrīz visu ar apdrošināšanu.
Es: Skumji.Kinda.
Tu: es domāju. gan.
Tu: bet viss jau bus labi!Prom dodos 30. septembrī.Plkst. 14:20 un galapunktā esmu 22:55!
..Un,un,un bija zvans no vecmammas.Uzdeva tādus jautājumu,ka mani pārņēma nelāga sajūta.Viss par organizāciju akreditāciju un so on, so on..Tā kā..Nu jūs jau noteikti paši saprotiet kādi suprize jautājumi parasti nāk ārā.
P.s.Nu,ja nu kādam ir kāda ideja,ko ņemt līdzi kā suvenīrus-gaidu!
