Musetesta bildees.

 

Skats,kas paveras no majas.

                                                  

Es un skats.Katra zina,biju prima,kas pamodas pec smaga cela uz sejieni.

 Poofijs(viens no 5 suniem)

 Tikko pamodinajusi Justini.

Apkart majai tiek celts kas tads.It ka busot kada 3 zvaigznu viesnica.Katra zina-shiki.

Musu villa,kur pavadijam pirmo nedelu.

Latviesu prezentacija.

 Iriss.

Pie bara ieejas.

Jau bara pie galda.

Drinking game.

Renars(Latvija),es,Marion(Francija).

Rumanu dejas.Nu skats jau bija iespaidigs.

 Un tagad mazliet par Dianu.

Macamies valodu.

Memais sovs.

 Enerdzaizeris.

 Rumanu alus.

Elin,es,Nunzio.

Renars,Marcello,es,Serbans(projekta koordinatiors).

 Marcello(Italija,bet no cita projekta).

 Mes.

 Renars, Elin(Zviedrija),es,Nunzio(Italija).

Vietejais.

Musetesta.

Tagad par pavadito nedelu Musetesta.
No mazas istabas parvacos uz lielaku,jo mana istabas biedrene Linda..Vina pa nakti murgoja..Nu tas skanas bija vienkarsi biedejosas..Nu ja..Tapec es parvacos uz otro stavu..Kur dzivoja visi latviesi-es,Justine un Renars.
Hmm.Isti vairs neatceros,kas notika.
Aizgajam uz vietejo baru,kur visi rumani uz mums skatijas ar greizu aci..Bet beigas jau bija labi,jo ieradas ari jaunaki cilveki,ne tikai vecie rumanu stradnieki.
Viens puisis ari runaja angliski..Un ari franciski.
Dzeram daudz alus,jo tas seit ir lets..Un ari labs.
Pagarsojam ari tsuiku..Kaut kas lidzigs snabim,tik pagatavots no plumem.Nu..Man gan isti negaja pie sirds,jo nebija ko uzdzert.

Okay.Ta tad..Bijam uz baru.Piedavaja aizvest uz majam,kas bija dazu metru ataluma..Sapratam ta-jo labaka masina,jo doma,ka vairak meitenes var dabut.Kaut kas lidzigs ir ari Latvija,bet ne tik loti izteikti,manuprat.Atteicamies,protams..
Katra zina nedela Musetesta pagaja atri.Paspeju satikt ari meiteni no the Baltic kingdom(ta to deveja dazi brivpratigie no citiem projektiem Rumanija)..Meitene bija no Lietuvas..Patikami satik kaiminus.
Ta tad,pienaca pedeja diena Musetesta.Uzspelejam policistus un banditus(ko parasti spelejam pagalma)..Nebija interesanti,jo,lai gan es biju policiste,mani "spidzinaja" banditi,lai es no viniem neiegutu paroli(sapratisiet tad,ja zinasiet so speli).

Nu ja..Tad ari pienaca laiks uzzinat,ar ko kopa dzivosim un kur dzivosim.Uzzinaju,ka man bus jadzivo ar vienu vacu meiteni..No sakuma nebiju ipasi laimiga,jo biju iecerejusi dzivot ar vai nu meiteni no Zviedrijas vai Francijas,bet tagad gan esmu apmierinata ar rezultatu.
Ta nu es tagad dzivoju Segarcea,kas ir 35km attaluma no Kraijovas un 40km attaluma no Justines.Nu,ko lai saka,ciematam nav ne vainas,apm. 3000 iedzivotaju.
Atvainojos par haotismu,isti nevaru vel sakopot domas,bet viss naks ar laiku.

Jubesk Romania

Jā, ar ko lai īsti sāk. Laikam jau ar to, kā es šeit nokļuvu.

1.Rīga-Milāna-Bukareste.

Steigā no rīta sakravāju koferi(ieliku to, ko pirms tam neieliku somā), tad sagaidīju tēti un devāmies lidostas virzienā.
Atvadījos no vecākiem un devos tālāk. (Arī Elgita (no intelektuāļiem) bija atbraukusi novēlēt labu ceļa vēju.) Nodevu bagāžu(pirms tam ļoti, ļoti cerot, ka nepārsniegs 20kg). Fjū, tikai 18kg. Tas labi.
Nokļuvusi pie saviem gate, gaidīju rindā lai tiktu lidmašīnā. Nu jā, diezgan satraucoši, jo pirmo reizi lidoju. Uz lidmašīnu bija jāiet. Iekāpu, ieņēmu savu vietu un gaidīju pacelšanos. Sēdēju iekšmala(not so good, nots o good). Pacelšanās bija vienkārši BRIESMĪGA. Slikta dūša, gribās vemt, liekas, ka tūliņ sirds apstāsies un plaušas izdomās apciemot ārpasauli. Protams, ausis krita ciet, visu laiku. Stjuarti kaut ko noburkšķ itāļu un tad angļu valodā un lidojums turpinās (~2h). Tuvojoties Bergamo(Milānas lidostai), pa mazo lodziņu ieraugu Alpus-FANASTISKI. Tik žēl, ka sēžu iekšmalā, tāpēc tik daudz, cik gribētos, neredzu. Sākas nolaišanās(sajūtas labākas nekā pacelšanās laikā). Nokļūstu lidostā, īsti nesaprotu, kur meklēt bagāžu. Stalkoju cilvēkiem no Latvijas un atrodu meklēto. Paldies Dievam, bagāža nav nozaudēta. Velku savu koferi apkārt lidostai, lai atrastu vietu, kur ir mana nākošā check in vieta. Tad meklēju, kur labāk paēst.. Nu sākas problēmas. Lidostā tik kaut kādus sendvičus pārdod, kuru sastāvdaļas, protams, ir itāliski. Pirmā pārdevēja, kā par brīnumu, nesaprot angliski. Pasūtu viņu piecas mājas tālāk un meklēju citu ēdnīcu. Beidzot to atrodu, paņemu veģetāro maizi. Jē, pārdevēja zināja, kur ir Lietuva, bet nezināja, kur ir Latvija. Es, protams, pateicu, ka „up,up”. (Un tur makdonaldā bija tikai picas, vismaz tik daudz es redzēju.)
Pienācis laiks iečekoties. (Wizz air atļautā bagāža ir 32kg, bet ryanair tik 20kg un es lidoju ar abām šīm kompānijām, lai nokļūtu galapunktā) Iekāpju lidmašīnā, ieņemu vietu pie loga-skatam pavērās diezgan pārsteidzošs skats. Uz pretējā sēdekļa ir salīmēta veca (tā tad melna) košļene. Bija viegli zināt, ka esmu gan pie pareizajiem gate, gan visur citur, jo apkārt diezgan daudz rumāņu un visi bez maz vai skrēja, lai atrāk tiktu lidmašīnā un ieņemtu labākās vietas. Bišķiņ šokā. Ok, atkal briesmīgā pacelšanās un 2h lidojums. Lidmašīna nolaižas, mūs aizved uz lidostu. Nu jā, to es arī negaidīju, lidosta tāda kā vilcienu stacija-noplukusi, kā veca padomju ēka. Izstāvu rindu un nokļūstu pie pases kontroles, pasi gan man appētīja pamatīgi, arī izlaida caur skeneri. Es tik pasmējos un devos tālāk. Sagaidu bagāžu un dodos uz izeju. Pretī stāv puisis ar zīmi „EVS”. Jā, gaida mani. Tas bija Šerbans (projekta koordinators). Notiek tipiskā rumāņu sasveicināšanās (bučas uz abiem vaigiem).. Jau pirmais kultūršoks, jo neko tādu nezināju. Pasmejos par ōkwōrd situāciju un dodamies uz busu, kur gaida pārējie brīvprātīgie, kas atlidojuši. Iepazīstos – Anna un Linda no Vācijas, Elin no Zviedrijas un Marion no Francijas. Visas meitenes. Atkal pasmejos par šo situāciju. Gaidām, kad ieradīsies Justīne ar Renāru. Braucam uz galveno lidostu (izrādās, ka tā lidosta, kurā mana lidmašīna nolaidās, nebija galvenā). Marion mūs visus jau gaida no 13:00, tā tad jau 12h pagājušas, jo latvieši ielido ~1. Sagaidām viņus un dodamies uz Mušatešti(netālu no Kraiovas)..Ceļš ir garš. 4h pa kalnu līkumotajiem ceļiem. Guļam, pamostamies, guļam, apstājamies benzīntankā(kur skaļi skan klubu mūzika), latvieši pasmejas un dodamies tālāk, atkal paguļam un tad-wake up, we are here. Esam pie viesu mājas Mušateštā. Paēdam brokastis 6 no rīta un dodamies gulēt. Man ierāda gulēt kopā ar Lindu tik „lielā” istabā. Pasmejos un reizē nopūšos. Pirmā nakts...Turpinajums sekos!

Nekad neesmu bijusi tik ilgu laiku prom,kur nu vēl tik tālu.

Datums un laiki jau ir zināmi.
Diez gan satraucoši.
Jo tuvāk nākt tas laiks,jo savādākas sajūtas parādās.Dalītas jūtas?Bet protams!Kā tad bez tām.Tie tomēr ir 9 mēneši.No mājām nekad neesmu bijusi tik ilgu laiku prom,kur nu vēl tik tālu.
Beidzot iemācīšos patstāvīgi dzīvot,parūpēties par sevi.Būšu atbildīga par katru sevis izdarīto izvēli,nebūs pie kā skriet un jautāt-ko lai es daru?Nebūs fiziski neviena persona pie kā griezties un parunāt(protams,būs jau citi,bet..tie tomēr nebūs savējie..vismaz ne pirmos mēnešus).
Pirmdien bija tikšanās ar Lindu EBD. Patīkami.Patīkama atmosfēra. Noskaidroju to,kas man bija noskaidrojams,vismaz daļu no tā visa. Nokārtoju gandrīz visu ar apdrošināšanu.

Es: Skumji.Kinda.

Tu: es domāju. gan.

Tu: bet viss jau bus labi!

Prom dodos 30. septembrī.Plkst. 14:20 un galapunktā esmu 22:55!
..Un,un,un bija zvans no vecmammas.Uzdeva tādus jautājumu,ka mani pārņēma nelāga sajūta.Viss par organizāciju akreditāciju un so on, so on..Tā kā..Nu jūs jau noteikti paši saprotiet kādi suprize jautājumi parasti nāk ārā.
P.s.Nu,ja nu kādam ir kāda ideja,ko ņemt līdzi kā suvenīrus-gaidu!

Jo vairāk pozitīvas informācijas viņai barošu , jo ātrāk viņa apradīs ar manis veikto izvēli.

Ir,ir,ir.Ir saņemta informācija.
Otrdien notiks apmācības un tad jau diena taps skaidrāka.
Tomēr zvans no vecmammas gan nebija patīkams.Viņa nav īpaši laimīga par valsts izvēli.Un tādējādi padara mani ne-īpaši priecīgu,jo,protams,ir vēlme pēc visas ģimenes atbalsta,lai gan..Tā taču ir mana izvēlē,es atbildu par savām rīcībām.Es domāju,jo vairāk pozitīvas informācijas viņai barošu , jo ātrāk viņa apradīs ar manis veikto izvēli..Tagad tik priekšā vēl otra vecmamma un vecvecmamma.Viņa gan tāda brīvdomājošāka,bet to jau es vēl redzēšu 6dien,kad došos uz Siguldas pusi.






Diāna,kura noteikti nav Diāna