Nekad neesmu bijusi tik ilgu laiku prom,kur nu vēl tik tālu.

Datums un laiki jau ir zināmi.
Diez gan satraucoši.
Jo tuvāk nākt tas laiks,jo savādākas sajūtas parādās.Dalītas jūtas?Bet protams!Kā tad bez tām.Tie tomēr ir 9 mēneši.No mājām nekad neesmu bijusi tik ilgu laiku prom,kur nu vēl tik tālu.
Beidzot iemācīšos patstāvīgi dzīvot,parūpēties par sevi.Būšu atbildīga par katru sevis izdarīto izvēli,nebūs pie kā skriet un jautāt-ko lai es daru?Nebūs fiziski neviena persona pie kā griezties un parunāt(protams,būs jau citi,bet..tie tomēr nebūs savējie..vismaz ne pirmos mēnešus).
Pirmdien bija tikšanās ar Lindu EBD. Patīkami.Patīkama atmosfēra. Noskaidroju to,kas man bija noskaidrojams,vismaz daļu no tā visa. Nokārtoju gandrīz visu ar apdrošināšanu.

Es: Skumji.Kinda.

Tu: es domāju. gan.

Tu: bet viss jau bus labi!

Prom dodos 30. septembrī.Plkst. 14:20 un galapunktā esmu 22:55!
..Un,un,un bija zvans no vecmammas.Uzdeva tādus jautājumu,ka mani pārņēma nelāga sajūta.Viss par organizāciju akreditāciju un so on, so on..Tā kā..Nu jūs jau noteikti paši saprotiet kādi suprize jautājumi parasti nāk ārā.
P.s.Nu,ja nu kādam ir kāda ideja,ko ņemt līdzi kā suvenīrus-gaidu!

Jo vairāk pozitīvas informācijas viņai barošu , jo ātrāk viņa apradīs ar manis veikto izvēli.

Ir,ir,ir.Ir saņemta informācija.
Otrdien notiks apmācības un tad jau diena taps skaidrāka.
Tomēr zvans no vecmammas gan nebija patīkams.Viņa nav īpaši laimīga par valsts izvēli.Un tādējādi padara mani ne-īpaši priecīgu,jo,protams,ir vēlme pēc visas ģimenes atbalsta,lai gan..Tā taču ir mana izvēlē,es atbildu par savām rīcībām.Es domāju,jo vairāk pozitīvas informācijas viņai barošu , jo ātrāk viņa apradīs ar manis veikto izvēli..Tagad tik priekšā vēl otra vecmamma un vecvecmamma.Viņa gan tāda brīvdomājošāka,bet to jau es vēl redzēšu 6dien,kad došos uz Siguldas pusi.






Diāna,kura noteikti nav Diāna

Absolūtā neziņa

Tagad ir iestājies tāds periods,kad es neko nesaprotu.Nav ne jausmas-kam tagad jānotiek?
Vakar aizsūtīju jautājumu meilu Lindai EBD,bet atbildes vēl nav.
Nezinu to,kad būs sagatavošanās kursi,nezinu to,kad īsti došos prom,jo Rumānija teica(jā,jā,Rumānija,hā,hā),ka projekts nesāksies tieši 1.10,bet +/- pēc 2 nedēļām.
Un vēl mani tirda jautājums par ģitāras pārvadāšanu,bet tas jau viss pie pakošanās neziņas..
Bet, "Ja tici, tad notiks." un viss būs super!




Diāna

Kāpēc gan ne?Tu to vari!Es ticu tev un taviem spēkiem!

Katram stāstam vajag pienācīgu ievadu,bet vai šis būts tāds...
Ar ko lai sāk?Laikam jau ar to, kā aizsākās šī ideja un tās realizēšana par Eiropas Brīvprātīgo Darbu.
Ideja kā tāda radās jau sen,bet problēmas sagādāja tās realizēšana(novelšu vainu uz latviešu "pelēcību", lai gan,protams,vaina bija manī,nevis kaut kādā mistiskā, pašizveidotā stereotipā).

Viss aizsākās tāltālajā 2010.gadā, kad pret mani tika vērsts pirmais (bet varbūt arī ne pirmais,jo domas par EBD manī rosījās jau labu laiku atpakaļ)triecienvilnis.
Vieta:Salacgrīvas novads,viesu nams "Kraukļi".
Aktivitāte:Starptautiskā jauniešu vasaras nometne “Go Global – Go Green”(manuprāt,kaut ko vairāk stāstīt par šo nometni nav vērts,jo tie,kas par to zina-zina,bet tie,kam nav ne jausmas-sniegtā informācija īsti neko nemainīs,jo nav būtiska šajā momentā,bet,nu,vairāk informācijas http://goglobalgogreen.wordpress.com).
Nometnes dalībnieki bija ne tikai Salacgrīvas novada jaunieši, bet arī brīvprātīgie no Eiropas(Itālija,Lietuva,Ungārija,Nīderlande un Laura no Svētciema).Nu,lūk,varbūt Jums jau tālākā notikumu gaita top skaidrāka..
Protams,sekoja arī "lekcijas" par brīvprātīgo darbu,kas mani iedvesmoja..Pat ļoti iedvesmoja..(Un šajā brīdī no manas puses seko nopūta) Tomēr nekāds ACTION nebija,jo bija bail tik "spēcīgu" soli spert-no mazpilsētas idilles izrauties un doties plašajā pasaulē, bez jebkādas pieredzes, bez ģimenes atbalsta (nebija tās ticības maniem spēkiem).  Rozā brilles tika norautas, sapratu to, ka nekur neaizbraukšu, vismaz ne dotajā brīdī.Uzsāku gaitas 12.klasē un viss. Šai nodaļai-beigas.



Un tagad sekos atstāstījums par noteicošo triecienvilni, kas arī man deva to draudzīgo sitienu pa plecu "Kāpēc gan ne?Tu to vari!Es ticu tev un taviem spēkiem!".

Vieta:Salacgrīvas novads, viesu nams "Kosīši". 

Aktivitāte: Vispusīga intelektuālās attīstības pilotskola (vairāk informācijas www.intelektam.lv)
Vienā jaukā dienā atnāca ziņa par uzņemšanu Rīgas Stradiņa Universitātē. Netiku budžetā. Viss..Pilnīgs tukšums galvā; morāli,emocionāli sagrauta.Nezinu ko iesākt;tāds kā kamols visu laiku kaklā;vajag izraudāties,bet nav klāt tā cilvēka,kurš palīdzētu pārvarēt to emocionālo mūri un ļaut vaļu asarām(tagad to atceroties,kaut kas tomēr vēl iekšā sāp). Staigāju pa teritoriju kā mironis, bez dzīvesprieka, nespējīga pieņemt racionālus lēmumus, kur nu vēl saprātīgi runāt. Pagāja diena, vakarā sekoja saruna (tieši šī saruna bija tā noteicošā). Tika uzdots nozīmīgs jautājums:"Ja tev tagad tiktu dota izvēle-doties pa labi,kur ir augstskola vai doties pa kreisi,kur ir brīvprātīgais darbs-ko tu izvēlētos?Uz kuru pusi tu ietu?".Pirmā doma,kas "iešāvās" prātā-pa kreisi,pa kreisi;es gribu doties pa kreisi!!!Un tā arī bija atbilde uz jautājumu-ko darīt tālāk.Pateikusi šos vārdus,mani pārņēma tāds dzīvesprieks, jutos..Es pat īsti nemāku noraksturot tās sajūtas.Katrā ziņā,manī bija tāda apziņa-viss būts tik fucking awesome.Bet gala lēmumu vēl nebiju pieņēmusi, jo tika dots labs padoms-izgulies un no rīta pajautā sev šo jautājumu vēlreiz.Tā arī būs tā gala atbilde. Protams,sacīts-darīts.Un atbilde bija tāda pati,kā iepriekšējā vakarā.Sekoja bailīgais zvans tētim-Vari atbraukt uz kosīšiem?Man ar tevi jāparunā.
-Ja esi ticis tik tālu..Super!Tad jau tomēr mans raksta stils ir bijis pietiekami interesants,lai noturētu tavu uzmanību.-
Turpinājums..Atbrauca tētis,pateicu savu sakāmo un saņēmu tādu atbildi,par kuru katrs bērns cer,pieņemot jebkādu lēmumu savā dzīvē-Es tevi atbalstīšu, lai arī kādu izvēli tu izdarītu! Protams, sirdī parādījās tāda patīkama sajūta(jā,protams,anatomiski neiespējami), balss sāka trīcēt,asaras saskrēja acīs,bet,beigu beigās viss tas,kas bija sakāms,tika pateikts un tagad sekoja pats galvenais-atrast projektu,kas patiktu, un tikt pieņemtai.Šai nodaļai-beigas.


Pirmais solis uz EBD-atrast nosūtītāj-organizāciju,kas parūpēsies par lietām Latvijā.Atkal-sacīts-darīts!"Esi labs!" uzņēmās šo nozīmīgo lomu. Tika aizsūtīts pirmais pieteikums uz projektu Itālijā un saņemts pirmais atteikums no projekta Itālijā.Protams,atkal jau tā tukšuma sajūta.Nezinu ko tālāk iesākt,jo nevar laiku zemē sviest,labākajā gadījumā prom tikai tikšu decembrī. ĒĒĒĒNNNNK(tā sirēnas skaņa,nezināju kā pareizi pierakstīt) KĻŪDA. 

Hallo Mr Serban,

I am writing to you to send my application to your EVS project. I am really inspired and positively charged only by reading the description of this project.

Looking forward to hearing from you,
Diana Zabrovska

Dear Diana,

I have reviwed your CV we would be very happy to welcome you into the project and thank you for the interest.

Best regards, 

Nagy Serban

European Platform for Youth Development is preparing a Group EVS application for a dynamic 
and challenging project that addresses all young people, regardless of gender, religion, social or 
educational background. The project is to take place in the rural areas of Dolj County, Romania.

The EVS service will last 9 months starting with 1th of October 2011 until July 1th 2012 in Dolj 
County , Southern Romania.

Trūkst pienācīga nobeiguma šim ierakstam,bet es domāju,ka tam nav vajadzības. Nekas taču nav beidzies,viss ir procesā!